Plakangrieznis ir darbarīks, kas ļauj ar mazāku spēku apstrādāt piemājas dārzu. Šo neparasto instrumentu izgudrojis V.V. Fokins. Te ir viņa brošūra:
http://mirograd.kroupnov.ru/archives/2004/03/000031.html (k zemļe s naukoi)
Īsam ieskatam informācija latviski:
Par Fokina plakangriezni ir daudz informācijas krievu valodā. Varat apskatīties, kāds tas izskatās, un palasīt, kā ar to rīkoties. Zinātāji saka, ka jāzina teorija, lai varētu izmantot visas šī darbarīka iespējas.
http://www.ploskorez.ru/
http://www.ploskorez.jw.kiev.ua/
http://cluboz.ru/ploskorez.shtml
http://nauka.relis.ru/47/0001/47001084.htm
http://www.jw.kiev.ua/ploskorez/pch.htm
http://www.nkj.ru/archive/articles/6717/
Citāti no domubiedru grupas:
„Kāpēc vajadzīgs veidot vispār vagas? Nevajag neko rakt un ravēt. Izkaisa salmus vai sienu, tad tur arī nākamajā gadā viss aug. Kartupeļi tīri, mazgāt arī nevajag.
Fokina plakanrieznis varētu noderēt, lai izveidotu dobīti(bedrīti), kur iestādīt stādus, lai netraumētu saknes.”
„Vagas veidot ir labi kaut vai tāpēc, ka tā dārzs izskatās pēc dārza – vieglāk apjēgt tomēr, kas kur aug un tā tālāk. Arī – piekļūt dārzeņiem – jo pa dobēm nestaigājam NEKAD (viens no Fokina vai Kudrjumova likumiem)
Drīz noklāsim nopļauto sienu 0.5-0.7 m biezumā un nākošgad tur būs labu labā zemīte stādīšanai. Ne ravēt vajadzēs, ne ko.
Ja no senākiem laikiem palicis vagotājs, ar kuru starp dobēm var uzvagot, tad no tā var noņemt divas vienādas daļas, kas ir gandrīz kā plakangrieznis.Atliek uzasināt, pielikt kātu nu gatavs!
Vēl varu ieteikt kātam izmantot vecu hokeja nūju. Apakšā nenozāģējiet par daudz lai iznāk vieta variēt ar slīpumu.
Plakangrieznis gan noder visiem darbiem. Ja palasa brošūriņu (k zemļe s naukoi), tad viss kļūst skaidrs! (+ praksē pārbaudīts)”
Saite uz īsu reklāmas video, kurā redzams plakangrieznis darbībā: http://www.ploskorez.lv/VideoLV.html
Kārlis Šulcs
Anastasija.lv 
Šodien iegādājos plakangriežu komplektu veikalā “Eva dārzam” (Valkas 3/5, Rīgā) ar 50% atlaidi (veikals laikam likdējas un līdz 21.dec. izpārdošana), tā ka verēšu iemēģināt nākamgad…
Strādāju ar plakangriezni jau četrus gadus. Lasot ko pa-rakstījis Kārlis Šulcs, nesaprotu, kas citāts (no kurienes?) kas viņa PAŠA pieredze. Nav jau plakangrieznis brīnumnūjiņa, bet nav arī tik ļauni kā tas tika “gānīts” VidesVēstīs (2005.) Augsne dažādas vietās atšķiras, kā pasaulē tā Latvijā. Attiecīgi apstrāde, darba paņēmieni mainās.
Lai noklātu lauciņu ar “.. sienu 0,5-0,7m biezumā..” (!!!) vajadzēs veselu h e k t ā r u pļavas tam upurēt. Nezāles augs tāpat reizē ar kultūraugiem.
No plakangriežņa izgudrotāja, autora Fokina brošūras piekrītu vienai tēzei – visu var izdarīt ar vienu darbarīku. Vēl gribētos iepazīties personīgi ar kādu pēcinfarkta pensionāru kurš apguvis minēto darbarīku.
Aigar, prētjautājums: cik lelu lauciņu tu grībi noklāt ar viena hA nopļauto sienu?
Nezāles neaugs kopā ar kulturaugiem, ja tie tiks stādīti ar stādiem. Stādot ar sēklām ir citi paņemieni. Bet arī tajā gadījumā, ja nogriezt nezāles tieši pirms sēklu stādišanas, tad sēklām ir “fora”, jo (ne)zāles ir spēcīgas digšanas laikā, pēc nogriešanas tiem jau nav tik daudz spēka.
Es tagad neatceros, vai man bija kāds pēcinfarkta pircejas, bet ir vairāki “pirmsinfarkta”, kuri strādā sežot. Bija arī viens, kurš pārvietijas sežot. Diemžēl nekrāju tos kontaktus (kaut vins otrs var būt arī atrodams), laikam vajadzēja.
Un vē;l, avai nepateiksi kad tiešu Vides Vestī tika rakstīts par plakangriezni?
Mūsu lauciņš ir 60 x 20 metri, tam vajag daudz vairāk siena klāšanai nekā var sagrābstīt pa ceļmalu. Vismaz 4-5 siena gubiņas, un protams neliekot 0,5 m biezumā. (četru cilvēku patēriņam tas ir minimāli) Siena daudzums nav konstante, tas atkarīgs no vietas un laika apstākļiem. Galvenais – no 1 ha kopplatības nepietiek lopiem (kazai) barībai un lauka klājumam. Man šobrīd cerīgāks šķiet paņēmiens likt klājumu tieši ap augiem. Mulsinoši vienīgi, ka rindstarpas ir kā zaļa pļava. Lien piemēram garās vārpatu saknes un arī meklē barības vielas.
Labdien…
Šīs foto redzēju. Tajā zaļumā grūti atšķirt vienas lapas no citām, var manīt kartupeļos pupas vai citādi… Man sava lauciņa foto šogad nevienam rādīt negribētos. Cauri noklātajam saauga vārpata u.c. Paliekam bez kartupeļiem.
MARKAM , sveiciens !
beidzot atradu vismaz vienu rakstu VidVēstīs – 2004\10; Modes tendences bioloģiskajā lauksaimniecībā. Māra Vaivare
Bet sakaidri atceros kādu citu tieši nejaukās attieksmes dēļ – “tad jnu gan brīnumrīks atradies”
Iespējam, ka apstrādājot mazu gabalu zemes var vienkārši lietot kapli,kam ir apmēram tāda forma, kā mēģinu parādīt apakšā. 🙂
\\
\\
/ \
—-
Nē, nē, Linda, katrs kas strādājis ar vienu instrumentu atcerēsies ka situācija prasa mainīt – te grābekli, te lāpstiņu, atkal kapli. Mainīt tas nozīmē nolikt vienu kātu un iet pēc nākamā. Kā bildītēs – pilna riča ar rīkiem…
Ja izlasa visu oriģinālo tekstu par Plakangriezni, tad šaubām vietas nepaliek.
Sveicināti dārzkopji!
Turpinu par lauka klāšanu ar zāli. Pa šo gadu tiku izmēģinājis noklāt vecas plēves un tad zāli biezā kārtā – tāpat daļa vārpatas izauga cauri!
Bet ir vēl viens daudz nepatīkamāks blakus efekts. Zem biezi noklātas vietas labprāt savairojas grauzēji, tāpat kā zem komposta kaudzēm. Ja zem kaudzes iesaka palikt stiepļu tīklu, tad ko uz lauka ?!
Jūtu visai lielu bezcerību…
Pupas sasēju lai pēc dažām stundām tās jau būtu apēstas.
…vai es vienīgais palicis ar plakangriezni ?!
Gads ir apkārt un labie jaunumi ir apšaubāmi. Novērojumi liecina ka zāles/siena/pakaišu KLĀJUMS veicina nezālu sakņu seklu augšanu, tās var vieglāk izrakt un likvidēt.
Noņemoties ar šo izpēti ēdamo izaudzēju gandrīz neko.