Ekoloģiska sadzīves ķīmija

Galda sāls būs viegli abrazīvs tīrīšanas līdzeklis, turklāt tas arī dezinficē.

Citrona sula ir viens no lieliskākajiem dabiskajiem tīrīšanas līdzekļiem – nekaitīgs un smaržīgs, un to var izmantot ļoti daudzos veidos, jo tā tīrīšanas spējas ir fantastiskas.

Tauki, krāsotas sienas, cietas grīdas, koka, korķa grīdas, keramikas, akmens flīzes, virtuves virsmas
Ziepes un karsts ūdens, kam pievienots nedaudz mazgājamās sodas (nātrija karbonāta). Mazgājamā soda lieliski mīkstina ūdeni, turklāt ir pavisam dabisks produkts. Varat izmantot arī dzeramo sodu.

Pamatīgi tauku traipi
Pārkaisiet tos ar dzeramo sodu un pēc 30 minūtēm notīriet.

Traipi, pelējums, smaku noņemšana
Boraks ir minerāls, ko mazos apjomos var izmantot. Taču tas satur boru, kurš nesadalās, tāpēc ar tā izmantošanu nevajadzētu aizrauties.

Smakojošas koka virsmas, griežamie dēlīši
Noberziet ar maisījumu no puses citrona sulas, kas sajaukta ar vienu tējkaroti galda sāls.

Stikls, flīzes, tējas nosēdumu izmazgāšana no krūzītēm un tējkannām
Baltais etiķis.

Misiņa un vara spodrinātājs
Etiķis kopā ar sāli vai dzeramo sodu

Hroma, alumīnija virsmas, katlu, pannu un ledusskapja iekšpuse
Dzeramās sodas pasta nav abrazīva. Ņem mīkstu lupatiņu, uzliek pastu un tīra. Pastas pagatavošana: izšķīdina 4 ēdamkarotes dzeramās sodas 4 ēdamkarotēs ūdens.

Izlietne
25 g galda sāls un 300 ml ūdens.

Tējas traipi
Ar citrona gabalu var iztīrīt tējas traipus – netīrā vieta vienkārši jāpaberzē ar pārgrieztu citronu.

Piededzinātas pannas
Plānā kārtiņā iekaisiet dzeramo sodu un pārlejiet ar verdošu ūdeni. Atstājiet uz nakti, pēc tam iztīriet.

Katlakmens
Lai noņemtu katlakmeni tējkannā, izlej no tās ūdeni un sildelementu pārlej ar balto etiķi. Atstāj uz stundu, tad izskalo ar aukstu ūdeni.

Dažādu virsmu tīrīšanas līdzeklis
600 ml baltā etiķa, 300 ml ūdens, 20-30 pilieni eikalipta eļļas

Etiķi ielej pudelē ar smidzinātāju, pievieno ūdeni un eikaliptu eļļu. Kārtīgi sakrata. Lietojot vienkārši izsmidzina. To var sagatavot arī parastā traukā un nedaudz uzliet uz lupatiņas. Notīra taukus un citus netīrumus, lieliski un svaigi smaržo, ir lēts un tajā nav mākslīgu ķīmisku produktu. Izmantojiet to nerūsējoša tērauda izlietņu, trauku žāvētāju, flīžu, koka virsmu, plastmasas apdaru un izstrādājumu (piemēram, tālruņa) tīrīšanai. Virsmas pēc tīrīšanas ar šo līdzekli nav jāskalo.

Dezinficēšana
Visām ēteriskajām eļļām – tējas koka, citrusa, timiāna, eikalipta, salvijas – un greipfrūta sēklu ekstraktam ir dezinficējošas īpašības, un tās var pievienot jebkuram no iepriekš minētajiem dabiskajiem tīrīšanas līdzekļiem, lai piešķirtu aromātu.

Pērkot ēteriskās eļļas, ir jāpārliecinās, ka tās patiešām ir kvalitatīvas un īstas, un tās jāglabā vēsā, tumšā vietā.

Gaisa atsvaidzinātāji
Pats galvenais ir telpas bieži vēdināt. Puķes rada lielisku aromātu. Hiacintes, frēzijas, lilijas, jasmīni gan podiņos, gan vāzēs. Virtuvē kaut kur piekariet rozmarīna vai piparmētras buntīti, vai lauru koka zariņu – saberžot lapiņas, tās jauki smaržos. Svaigums un jauks aromāts mājas vidi padara ne tikai mīlīgu un patīkamu, bet tiem ir arī pozitīva psiholoģiska iedarbība – nomierinoša vai, tieši otrādi, uzmundrinoša.

Lai izvairītos no nepatīkamām smakām mājās, bieži iztukšojiet atkritumu spaini, atkritumu maisā iekaisiet dzeramo sodu.

Ja vēlaties gaisa atsvaidzinātāju, nepērciet to lielveikalā. Pavisam vienkārši to varat pagatavot pats: pudelē ar smidzinātāju ielejiet 100 ml ūdens, tam pievienojiet 10 pilienus ēteriskās eļļas un kārtīgi sakratiet, pēc tam vienkārši mazliet izsmidziniet gaisā.

Der noskaidrot, kāda ir dažādu ēterisko eļļu iedarbība, lai varētu izvēlēties sev tīkamāko.

Jaukam aromātam un arī skatam var pagatavot kompozīciju no kaltētiem augiem vai puķu ziedlapiņām: piparmētra, salvija, priede, timiāns, citronvībotne, lauru lapas, rozmarīns, citronliāna, rožu ģerānija, ģerānija ar citrona smaržu, smaržīgās rozes un lavanda – tās sajauc ar maltu kanēli vai krustnagliņām, nedaudz pievieno maltu īrisa sakni (tā ir dabisks konservants) un liek traukā. Laiku pa laikam viegli jāsamaisa, lai tas labāk smaržotu. Kad smarža izzūd, to atjauno ar dažiem ēteriskās eļļas pilieniem.

Veļas mazgāšana
«Mini Risk»
«Sodasan»
« LV »
«Bio Est»
«Sonet»
«AlmaWin»
«SA8» («Amway»)
«Neutral»
«Ariel sensitive» un «Ariel hydractive»
«Kastanis»
«Rex» gēlu
«Perwoll» gēlu un pulveri
«G1» (GNLD»)
«Persil sensitive» gēlu un pulveri, «Persil» gēlu
«Frosch»

Trauku mazgāšana ar rokām
«Neutral»
«Sodasan»
«Mini Risk»
«Mairi»
«Sonet»
«AlmaWin»
«Pur balsam»
«Ream Clean Care»
«LDC» («GNLD»)
«Kron Star Balsam»
«Zilgme» balzamu
«Dish Drops» (Amway»)
«Frosch»
«Zoluška»
« LV »
«Ream ultra plus»
«Safo»

„Maza atkāpe. Indijā lieto savdabīgus vienreizējās lietošanas traukus – bļodiņas, kas presētas no koka lapām. Cilvēks paēd, nomet bļodiņu, pienāk govs un bļodiņu apēd. Tad tādas glāzītes no neapdedzināta māla, padzeras, nosviež zemē sasit, pēc lietusgāzes, no glāzes ne ziņas, ne miņas. Drēbes viņi ari kaut kā mazgā, visticamāk pilnīgi bez nekādiem līdzekļiem, bet tomēr tīras dabū, to nevēroju tā īpaši, bet cik likās, tad vairāk ar mehānisku ietekmi- atcerēsimies arī vecmāmiņu kambaros bija īpaši robaini veļas velējamie dēļi un vāles. Tas, protams, ātrāk to drēbes gabalu nodeldē, bet toties absolūta ekoloģija. Jā, arī manam kreklam indijā bija pāris pogas pēc iedošanas uz vietējo mazgātavu saplīsušas dažas pogas, bet tā visādi citādi nevainojami tīrs un smaržīgs. Protams, ja mēs sevi aptraipīsim ar ķimikālijām, tad ar ķimikālijām būs jāmazgājas, dabas līdzekļi tīru nepadarīs tik vienkārši.”

„Sinepes mazgā gan veļu (it sevišķi viļņa), gan matus, gan arī traukus.

Ļoti labs raksts par mazgāšanas līdzekļiem ir šeit:

„Nesen Jelgavā Pasāžā atvērās mazs videi draudzīgo preču veikaliņš, tur pārdevēja ieteica mazgājamo līdzekli no Indijas kaut kādu riekstu čaumalām – būs jāpamēģina.”

„Weleda ražo labus produktus, pati lietoju daudz ko, tikai žēl, ka pie mums tie maksā gandrīz divtik nekā Rietumeiropā. Un veļu tiešām var mazgāt ar tiem riekstiem, tie ir Indijas ziepju rieksti, dzirdēju, ka drīzumā būšot pieejami biotēkā. Vienreiz tos riekstus iemēģināju, tā nekas, džemperīši iznāca no veļas mašīnas mīksti kā pūkas. bet kā ar lieliem netīrumiem (kā bērnu drēbēm piem.) to gan nezinu.”

„Par ziepju riekstiem ir tā (kādreiz Welledas veikalā ir bijuši, pašlaik nezinu),ka tie lieliski mazgā bērnu kakas no autiņiem, bet pārēju sliktāk. Un viss baltais kļūst bišķiņ bēšīgāks, tāda naturāla krāsa.”

„Jau 2 gadus traukus mazgāju ar sinepju pulveri. Eļļu, taukus tas noņem vienkārši lieliski! 300 g pulvera man pietiek 2 mēnešiem (protams, tas ir atkarīgs no tā, cik liela ir ģimene un, ergo, cik daudz ir netīro trauku 🙂 ). Var arī lietot sodu (pēc manas kolēģes vārdiem, ļoti labs līdzeklis), bet tā tomēr ir ķīmija.

Vasarā, kad esmu dārzā, ņemu rabarbera gabaliņu vai no jebkura krūma 3-4 odziņas un, izspiežot suliņu, mazgāju kā ar ziepēm. Var paņemt izspiesta citrona gabalu. Lupatiņas (švammes) vietā bieži izmantoju zaļas lapas. Norāvu kādu nezāli vai bojātas, nesmukas utt. lapiņas no upeņu krūma, iepriekš palūdzot viņam atļauju. Izskaloju, un trauki spīd un staro. Un patīkami smaržo. Izlietotas lapas izmetu kompostā.

Ziepju vietā var lietot klijas. Tiešām labs līdzeklis. Es parasti ņemu rudzu klijas (saujiņu) un sajaucu ar medu (nepilnu tējk.). Ar šo masu ieziežu ķermeni. Grandiozi!

Var lietot sinepju pulveri. Ļoti labi tīra un atsvaidzina ķermeni. Iesaku.”

„Šampūna vietā matus var mazgāt ar sinepju pulveri. Pulveri jāsamaisa ar ūdeni (devu pašiem jānoskaidro, bet parasti 1 ēdk. pulveri uz 1 l ūdens). Pēc tam labi jāizskalo.

Vēl viens līdzeklis. Jāpaņem nedaudz medus, jāiesmērē matos. Pēc kāda laiciņa (15 min) matus jāizskalo. Pēc tam jāiesmērē olbaltumu, apmēram uz 10 min. Labi jāizskalo ar lielu ūdens daudzumu. Tā dara mana māsīca. Saka, ka mati izmazgājas lieliski (starp citu, viņai ir gari mati).

Sinepju pulveri (labāk pirkt sveramo) var iegadāties centrāltirgū, dārzeņu paviljonā. Veikalos, protams, arī var nopirkt, bet garšvielu nodaļā tās sinepes pārdod ļoti mazos iepakojumos.”

Avoti:

Sadzīves ķīmija. Mājsaimniecības ķīmijas alternatīvas. – Ingrīda Strazdiņa, Vides Vēstis, 2005.gada septembris.

Kārlis Šulcs