Dzimtas partija

Nu tad pavērs savu stariņu uz Valsts Domes deputātiem, lai viņi pieņem tādu likumu.
Es nevarēšu līdz viņiem izlauzties. Viņi ir ikdienas rūpju nomākti. Viņiem daudz lēmumu nākas pieņemt un nav laika domāt. Un nav jau nekādas jēgas celt viņu apziņu. Viņiem būs grūti apjaust un saskatīt visu realitāti. Viņiem neļaus pieņemt pareizākus lēmumus par tiem, kuri tagad tiek pieņemti.
Kas gan var to neļaut valdībai un prezidentam?
Jūs. Masa. Vairākums. Pareizos lēmumus jūs nosauksiet par nepopulāriem līdzekļiem.
Jā, pareizi. Pie mums ir demokrātija. Vissvarīgākie lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Vairākumam vienmēr ir taisnība.
Visaugstāko apziņas līmeni vienmēr ir sasnieguši atsevišķi cilvēki, bet vairākums viņus ir panācis tikai pēc kāda laika.
(2. grāmata 54., 55. lpp.)

Jūs runājāt par partiju. Arī lasītāji par to jau sen runā. Taču daži iesaka Anastasiju, viņas idejas grāmatas statūtos nepieminēt. Lai reģistrācija noritētu bez kavēkļiem.
Sirmais vīrs, atbalstījies uz sava tēva ceļa spieķa, stāvēja manā priekšā un klusēja. Viņš ne jau vienkārši klusēja, bet cieši vērās manī, it kā redzētu pirmo reizi. Viņa skatiens bija ne visai laipns, drīzāk jau kritisks.
Un, kad vectēvs pēc garas pauzes ierunājās, viņa balsī bija jūtams nievājošs tonis:
Tu runā par reģistrāciju. Tātad esi nācis prasīt padomu? Nodot vai nenodot?
Kāds tam sakars ar nodevību? Es atnācu pēc padoma kā rīkoties, lai partijas reģistrācija noritētu bez aizķeršanās.
Reģistrācija taču nav pašmērķis, un arī partija nav pašmērķis. Tu saki – bez idejām, bez pieminēšanas, bet kā gan cilvēki zinās, ka tā ir viņu dzimtā partija? Nevis merkantilu nodevēju partija? Tev tiek piedāvāts veidot kaut kādu bezjēdzīgu formējumu – bez pamata, bez idejas, bez simboliem, kuru izmantošana nosaka līdera lomas iegūšanu uz mūžīgiem laikiem.(..)
Es tikai gribēju uzzināt, kādus principus jūs ieteiktu izmantot, veidojot partijas struktūru, izvirzot tās mērķus un uzdevumus?(..)
Vai tiešām tu, Vladimir, nesaproti, ka visām atbildēm uz šiem jautājumiem jārodas tevī pašā un katrā cilvēkā, kurš kopā ar tevi nolems veidot šo struktūru? Es, protams, varu pateikt tev priekšā. Taču rīt tev kaut ko ieteiks kāds cits, pēc tam vēl kāds, un jūs nevis darbosieties, bet tikai uzklausīsiet ieteikumus. Iet pa labi, pēc tam pa kreisi, pagājuši uz priekšu, atkal griezīsieties atpakaļ vai arī prāta kūtruma dēļ mīņāsieties pa apli.
(8. grāmata 2. daļa 6. lpp.)

„Dzimtās partijas” mērķim un uzdevumam jābūt radīt apstākļus, lai ģimenēs atgrieztos Mīlestības enerģija. Jāatjauno rituāli un svētki, kuri palīdzētu atrast savu otro pusīti.
Ko? – es atkal pagriezos pret veco vīru. – Mīlestību? Ģimenē? Es saprotu, ka jūs negribat ar mani runāt par nozīmīgām lietām. Bet kāpēc gan par mani būtu jāņirgājas?
Es neņirgājos, Vladimir. Tu to nespēj saprast: kamēr pats neiemācīsies domāt, būs nepieciešami gadi, lai tev kaut ko ieskaidrotu.
Ieskaidrotu? Vai jūs vispār zināt, kādus mērķus un uzdevumus visā pasaulē partijas ieraksta savos statūtos?
Aptuveni zinu.
Tad pasakiet, ja zināt, pasakiet.
Tās apgalvo, ka celšot visu ļaužu labklājību, cilvēkiem būšot vairāk brīvības.
Tieši tā un konkrēti: attīstīs rūpniecību, nodrošinās ar dzīvokļiem, novērsīs inflāciju.
Pilnīgas muļķības, – nopurpināja vecais vīrs.
Muļķības? Jā, tās būs muļķības, ja es pēc jūsu ieteikuma, partijas statūtos iekļaušu punktu: „Partija risinās jautājumu, kā katram cilvēkam atrast savu pusīti.”
Un vēl pievieno: „Partija atdos tautai dzīvesveidu un rituālus, kas palīdzēs ģimenē mūžīgi saglabāt mīlestību.”
Ko? Jūs… Gribat padarīt mani par apsmieklu cilvēku acīs? Ar šiem jautājumiem, ar visādu pusīšu meklēšanu nodarbojas iepazīšanās aģentūras. Tā ir šo aģentūru komercdarbība. Ar tādiem mērķiem un uzdevumiem tiks radīta nevis partija, bet gan šāda iepazīšanās aģentūra. Mīlestība ģimenē – tā ir ģimenes pašas lieta, un nevienam, nevienai partijai nav tiesību iejaukties ģimenes lietās. Tā nav valsts darīšana.
Bet vai tad valsti neveido ģimenes? Vai ģimenes nav jebkuras valsts pamats?
Ir, ir, un valstij jāceļ ģimeņu un atsevišķu pilsoņu labklājība.
Un paaugstinot labklājību valstī, daudzās ģimenēs atgriezīsies mīlestība?
Nezinu. Bet ir taču pieņemts uzskatīt, ka visām valstī jārūpējas par savu pilsoņu labklājību.
Vladimir, iedziļinies vārda „labklājība” jēgā. Pacenties mierīgi izprast to. Tagad es izrunāšu šo vārdu nedaudz citādi: labi klājas. Vai arī: labklājības stāvoklis. Padomā – un tu sapratīsi: tikai mīlestība spēj pacelt jebkuru cilvēku līdz augstākās labklājības stāvoklim. Ne nauda, ne pilis, bet gan mīlestība – jūtas, kuras Radītājs dāvājis cilvēkam.
Mīlestība – tā ir kosmiska būtība. Dzīva, domājoša ar augstu intelektu. Tā ir varena, ne jau velti Dievs par to sajūsminājās un cilvēkam šo milzīgo enerģiju dāvāja. Mīlestību jācenšas saprast, nevajag kautrēties tai veltīt uzmanību arī valsts līmenī.
Un valsts, kuru veido daudzas ģimenes, kas mīlestībā rada bērnus, Mīlestībai rada telpu, necietīs no inflācijas un noziedzības. Tādai valstij nevajadzēs cīnīties ar netikumiem: tie paši izzudīs no sabiedrības dzīves. Un visi viltīgi prātojušie pravieši apklusīs. Neapdomības un nezināšanas dēļ viņi svarīgāko nepieminēja, bet novirzīja cilvēkus no galvenā turp, kur nav mīlestības.(..)
Un partiju mācies piesaistīt Radīšanas Mīlestībai.
(8. grāmata 2. daļa 8. – 10. lpp.)