Slimības un izdziedināšanās

Slimība var būt brīdinājums vai pat glābiņš no daudz lielākam mokām. Slimības ir viens no veidiem, kā lielais intelekts Dievs kontaktējas ar cilvēku. Cilvēka sāpes ir arī viņa sāpes. Citādi nevar. Kā lai citādi, piemēram, tev pasaka, lai tu nepiesārņo kuņģi ar nevajadzīgo?
(2. grāmata 21. lpp.)

***
Ārsti jau sen ir ievērojuši, ja cilvēks ieslīdzis depresijā, slimību ir grūti ārstēt, jo zāles nepalīdz, bet, ja pret cilvēku izturas ar mīlestību, slimība aiziet ātrāk.
Kāpēc tad neviens necenšas izpētīt un attīstīt šo ārstēšanas paņēmienu?
Daudzi zinātnieki ar to nodarbojas. Arī daudzi cilvēki, kurus jūs dēvējat par tautas dziedniekiem, izmanto šo paņēmienu, tikai viņiem ne viss labi padodas. Ar šo metodi cilvēkus dziedināja Jēzus Kristus, svētie. Bībelē daudz runāts par mīlestību, jo tās ir jūtas, kas cilvēku ietekmē labdabīgi. Tās ir visspēcīgākās jūtas.
Kāpēc dziedniekiem un ārstiem to ir tik maz, bet tev – tik vienkārši un daudz?
Tāpēc, ka viņi dzīvo jūsu pasaulē un viņiem, kā jebkuram no jums, ir gadījies ielaist sevī postošas jūtas.
Kas tās par postošām jūtām un kāds tām ar visu sakars?
Postošas jūtas ir dusmas, naids, uzbudinājums, greizsirdība, skaudība… un citas. Šīs jūtas cilvēku padara vāju.
Vai tad tu, Anastasija, nekad nedusmojies?
Es nekad nedusmojos.
(2. grāmata 16., 17. lpp.)
***
Ar mīlestības staru var izdziedināt daudzas tuvu cilvēku kaites, pat dzīvi iespējams pagarināt, radot ap viņu mīlestības pilnu gaisotni. Arī cilvēks, kurš pratis izraisīt sevī pozitīvas emocijas, pats var ar to palīdzību apslāpēt sāpes, atbrīvot ķermeni no slimībām un pat turēties pretī indēm.
Ko nozīmē – izraisīt? Kā var domāt ko labu, ja zobs vai kuņģis sāp?
Pozitīvo emociju tīrie un spožie mirkļi līdzīgi sargeņģeļiem uzveiks sāpes un slimības.
Bet ja nu kādam cilvēkam nav bijis pietiekami daudz tīru un spožu mirkļu, ko lai viņš iesāk?
Tūlīt pat jāpaveic kas tās, lai tie parādītos. Un tie parādās, kad apkārtējie cilvēki izturas pret tevi ar patiesu mīlestību. Radi šādu situāciju, atbilstoši izturoties pret apkārtējiem, citādi tavs sargeņģelis nevarēs tev palīdzēt…
(2. grāmata 22., 23. lpp.)

Palīdz izdziedināties

Kā stādīt sēkliņas?
Katrā ziņā jūsu iestādītajā sēkliņā ir ļoti daudz kosmiskās informācijas. Tās apjoms nav salīdzināms ar cilvēka iegūtās informācijas apjomu. Ar šīs informācijas palīdzību sēkliņa precīzi – līdz sekundes simtdaļai – zina laiku, kad tai jāatdzīvojas, jādzen asni, kādas vielas jāuzņem no augsnes, kā jāizmanto kosmisko ķermeņu – Saules, Mēness un zvaigžņu izstarojumi, kādi augļi jānobriedina. Augļi paredzēti cilvēka dzīvotspējas uzturēšanai. Tie var efektīvāk, iedarbīgāk nekā jebkuras citas cilvēka tagad un arī nākotnē radītās zāles cīnīties pret jebkuru cilvēka organisma saslimšanu. Taču par šīm slimībām jāzina jau sēkliņai, lai nobriešanas procesā varētu piesātināt augli ar nepieciešamajām vielām pareizā proporcijā tieši konkrētā cilvēka ārstēšanai, viņa konkrētajai slimībai vai vairākām slimībām, ja tādas ir vai cilvēkam ir nosliece uz tām.
Lai gurķa, tomāta vai jebkura cita ģimenes dārziņā izaudzēta auga sēkliņa ietvertu sevī šādu informāciju, pirms sēšanas attiecīgā sēkliņa vai sēkliņas, tās iepriekš nemērcējot, jāpatur mutē ne mazāk kā 9 minūtes. Pēc tam – pirms pašas sējas – sēkliņa 30 sekundes jāpatur starp kopā saliktām plaukstām. To darot, jāstāv uz zemes basām kājām tajā vietā, kur tās paredzēts sēt. Pēc 30 sekundēm plaukstas paver vaļā un uzpūš sēkliņām elpu, cenšoties izelpot visu gaisu, kas ir plaušās. Vēl 30 sekundes sēkliņas jāpatur pavērtās plaukstās tā, lai uz tām kristu Saules stari. Tad jāsēj. Nekādā gadījumā sējumu nedrīkst tūlīt laistīt. To drīkst darīt tikai pēc trim diennaktīm. Sēja jāveic katram attiecīgajam augam labvēlīgā laikā (to cilvēki jau zina pēc Mēness kalendāra). Agra sēja bez laistīšanas ir mazāk bīstama nekā vēla. Šādi iesēto augu dobēs nevajag izravēt pilnīgi visas nezāles, jāatstāj vismaz no katras sugas pa vienai. Šīs nezāles var nepieciešamības gadījumā apgriezt.
Pēc Anastasijas vārdiem, sēkliņa šādā veidā uzņem sevī visu nepieciešamo informāciju par attiecīgo cilvēku un augļu audzēšanas periodā no Kosmosa un Zemes maksimāli uzņem tieši konkrētajam cilvēkam nepieciešamo enerģiju. Visas nezāles nedrīkst izravēt tādēļ, ka arī tām šajā procesā ir savs uzdevums. Vienas pasargā kultūraugus no saslimšanas, citas – sniedz papildu informāciju. Augšanas periodā ar augiem jākontaktējas – vismaz vienu reizi augšanas laikā pilnmēness periodā pie tiem jāpieiet un jāpieskaras.
(1. grāmata 71. – 73. lpp.)

Miegs zem savas zvaigznes
Augi, kas saņem informāciju par konkrēto cilvēku, stājas informacionālajā apmaiņā ar kosmiskajiem spēkiem, taču tie ir tikai vidutāji, kas pilda šauri specializētu uzdevumu – tas attiecas tikai uz miesu, bet nekad neskar sarežģītos procesus, kādi uz šīs planētas no augu un dzīvnieku valsts raksturīgi vienīgi cilvēka smadzenēm. Taču šī informācijas apmaiņa ļauj cilvēkam izdarīt to, kas ir vienīgi viņa spēkos, – izmantojot kosmisko intelektu jeb, precīzāk izsakoties, veikt informācijas apmaiņu ar Kosmosu. Pavisam vienkārša procedūra ļauj to izdarīt un sajust šīs iedarbības svētīgumu. Anastasija to visu skaidroja šādi:
– Kādu vakaru, kad to ļauj laika apstākļi, iekārtojaties nakšņošanai zem zvaigžņotas debess. Guļasvieta jāsagatavo avenāju, upenāju vai graudaugu sējumu tuvumā. Jums jābūt pilnīgi vienam. Guļot ar seju pret zvaigznēm, nevajag tūlīt aizvērt acis. Ar skatienu un domās paklaiņojiet pa debess ķermeņiem. Nesasprindzinieties, domājot par tiem. Domām jābūt vieglām un brīvām. Sākumā pacentieties domāt par vislabāk redzamajiem debess ķermeņiem, pēc tam varat pasapņot par kaut ko īpaši dārgu, par tuviem cilvēkiem, par tiem, kuriem vēlat labu. Bet nemēģiniet šādā brīdī domāt par kādu atriebību vai vēlēt kādam ļaunu. Efekts var izrādīties nelabvēlīgs jums. Šāda vienkārša procedūra pamodinās dažas no tām daudzajām jūsu smadzeņu snaudošajām šūnām, kuru vairākums tā arī nepamostas visas cilvēka dzīves laikā. Kosmiskie spēki būs kopā ar jums un palīdzēs sasniegt visneiedomājamākos gaišos sapņus, iegūt dvēseles mieru, nodibināt labas attiecības ar tuviniekiem, pastiprināt vai no jauna izraisīt mīlestību pret jums. Šādu procedūru ir ļoti lietderīgi veikt vairāk kārt. Efektu tā dod tikai tajās vietās, kur jūs parasti kontaktējaties ar augu valsti. Un to jūs sajutīsiet no rīta. Īpaši svarīgi šo procedūru veikt savas dzimšanas dienas priekšvakarā.
(1. grāmata 82. lpp.)

Ārstnieciskais uzturs
Šodien tu redzi daudzas slimnīcas, aptiekas ar medikamentiem pret tūkstošiem slimību.
Jā, to redz katrs. Nu un tad?
Atceries, vai pirms 30 gadiem to bija mazāk?
Jā, protams.
Cik to bija pirms simt, divsimt gadiem?
Vēl mazāk. Visiem zināms, ka mūsdienu medicīnas zinātnei ir tikai nedaudz vairāk par divsimt gadiem.
Lūk, tava loģika izdarīja pareizu secinājumu: nesenā pagātnē slimnīcu nebija. Tagad padomā, atceries: kas cilvēkus ārstēja, ja viņi savārga?
Kas?
Tu taču dzīvoji laukos un redzēji, kā tava vecmāmiņa deva dzert tavam tēvam un mātei zālīšu novārījumu.
Tajā ciemā ne tikai mana vecmāmiņa spēja ārstēt, bija arī citi tādi cilvēki.
Un katrā ļaužu apmešanās vietā bija cilvēki, kuri vāca un uzglabāja ārstniecības augus. Un ikviens cilvēks varēja nekavējoties saņemt palīdzību, ja uznāca viegls savārgums vai nopietna slimība. Un maksa par palīdzību bija niecīga, bet bieži par samaksu kalpoja vārds „paldies”.
Protams, viņi visi taču bija kaimiņi. Un apkārt bija daudz dažādu augu.
Jā, bija daudz dažādu derīgu augu. Un daudzi cilvēki zināja, kādas ir šo augu īpašības.
Protams, zināja. Es arī šo to zināju, taču tagad esmu aizmirsis.
Tu aizmirsi un arī daudzi citi cilvēki aizmirsa. Ja tagad cilvēks mazliet savainos savu ķermeni, ko viņš darīs?
Dosies uz aptieku, nopirks marles saiti vai baktericīdo plāksteri un uzliks to uz brūces.
Tērēs laiku, lai nokļūtu līdz aptiekai, un naudu izdos. Taču pagātnē, katrs bērns zināja: ja uz brūces uzliks ceļmallapu, tad brūce ātri sadzīs un inficēšanās nenotiks.
(8. grāmata 1. daļa 55., 56. lpp)

Cilvēks, kas dzīvoja savā dzimtas mājvietā un pārtika pēc Dieva dotās receptes, nevarēja slimot. Dievs bija noteicis cilvēkam ēšanas laiku un pārtikas veidu. Uztura daudzumu noteica pats cilvēks, taču ne jau ar prātu, viņš ēda tik, cik gribēja. Un viņa organisms ar precizitāti līdz gramam noteica nepieciešamo pārtikas daudzumu.
Katra ģimene veidoja rudenī uzkrājumus no ogām, sakņaugiem, zālītēm, riekstiem un sēnēm. Tajā bija pa drusciņai no visiem vasarā sagatavotajiem krājumiem. Katrs ģimenes loceklis bija aizņemts ar saviem darbiem un, kad sagribējās ēst vai dzert, piegāja pie galda un, daudz nedomājot, izvēlējās sev nepieciešamo produktu. Ievēro, Vladimir, nedomājot paņēma. Viņa organisms skaidri zināja , kāds produkts nepieciešams, kādā daudzumā, šī spēja katram bija Dieva dota. Un šo spēju var atdzīvināt arī tagad, tikai tam nepieciešama informācija.
(8. grāmata 1. daļa 61. lpp.)

Mūsdienīgā dzīvoklī mītošam cilvēkam jāiegādājas nelielā daudzumā, kādus simt vai divsimt gramus visi tie dārzeņi, kas aug tajā reģionā, kur šis cilvēks dzīvo.
Pirms šo produktu lietošanas veselu dienu nevajag neko ēst. Jādzer avota ūdens, bet pusdienas laikā jāizdzer glāze sarkano biešu sulas. Pēc biešu sulas izdzeršanas ieteicams neiziet no mājām. Kuņģis un zarnu trakts sāks intensīvi attīrīties.
Nākamajā dienā, no rīta pamostoties un sajūtot vēlmi paēst, jāpaņem jebkurš dārzenis, auglis vai zālīte, jāuzliek uz šķīvja, jāapsēžas pie galda un uzmanīgi jāaplūko šis produkts, tad tas jāaposta, jāaplaiza un nesteidzīgi sakošļājot, jāapēd. Šajā laikā vēlams istabā būt vienam pašam un izolēties no mākslīgās pasaules skaņām.
Pēc šā viena veida produkta notiesāšanas bada sajūta nepazudīs vai arī radīsies no jauna pēc neliela laika sprīža. Un tad jāpaņem jebkurš cits produkts, jāapēd tāpat kā pirmais.
Visi sagādātie produkti cilvēkam jānobauda jebkādā secībā, ievērojot nelielu laika intervālu.
Kārtējā produkta ēšanas laiks būs tad, kad radīsies bada sajūta.
Ēšana jāuzsāk no rīta.
Dienas laikā cilvēks nogaršos visus produktus, ka aug reģionā, kurā viņš dzīvo. Ja produktu daudzveidība būs liela un ar vienu dienu būs par maz, lai to izdarītu, tādā pašā veidā jāturpina ēst arī nākamajā dienā.
Šī procedūra ir ļoti svarīga. Tā dos iespēju daudzu cilvēku organismam varbūt pat pirmo reizi mūžā iepazīties ar produkta garšas īpašībām un īpatnībām. Noteikt, cik lielā mērā un kādā daudzumā tas konkrētajā brīdī nepieciešams.
Pēc tam, kad organisms būs iepazinies ar visiem produktiem, jāpaņem liels šķīvis, jāsagriež mazos gabaliņos katrs dārzenis un jāsaliek tajā. Šajā pašā vai citā šķīvī tāpat jāsaliek mazi zaļumu pušķīši un ogas. Ātri bojājošies produkti jāaplej ar avota ūdeni.
Vēl uz galda jāuzliek medus, ziedputekšņi, ciedru eļļa, avota ūdens. Cilvēks var darīt savus darbus. Kad viņam sagribēsies ēst, viņš var pieiet pie galda un ar roku vai koka karoti paņemt un apēst to produktu, kas pašam iepaticies.
Var gadīties, ka daži produkti tiks apēsti, bet citi paliks neskarti. Tas nozīmē, ka tavs iekšējais viedais ārsts, dietologs, kuru tev devis Radītājs, tavs organisms, izvēlējies tev pašu nepieciešamāko konkrētajā brīdī, bet nevajadzīgo pagaidām atstājis neskartu.
Nākamajā dienā neapēsto var uz galda nelikt. Bet pēc trim dienām uz galda atkal jābūt visam produktu sortimentam. Iespējams, ka tagad organismam būs nepieciešams kas cits.
Pamazām cilvēks spēs noteikt, kādus produktus var uz laiku vispār nelietot uzturā, lai velti sevi neapgrūtinātu ar to iegādi. Bet pēc kāda laika arī tie var kļūt organismam vajadzīgi, tāpēc laiku pa laikam uz galda der uzlikt visus iespējamos produktus.
Es zinu: mūsdienu cilvēkam, kas dzīvo jūsu pasaulē, bieži nākas pamest savu mājokli, bet arī šai situācijai var pielāgoties. Tā, piemēram, var iegādāties vai pašam pagatavot tāšu vācelīti un ielikt tajā daļu ēdiena, kas atrodas uz galda. Organisms pats izvēlēsies sev nepieciešamo.
Ja nākas aizbraukt uz ilgu laiku, tad arī jaunajā vietā organisms jāsāk iepazīstināt ar šajā teritorijā augošajiem produktiem, jo, kaut arī nosaukumi ir vienādi, tiem var būt atšķirīga garša.
(8. grāmata 1. daļa 62. – 64. lpp.)