Pirms 5 gadiem Jūrmalā tikāmies sirsnīgā un iedvesmojošā pasākumā – Baltijas Dzimtas mājvietu forumā. Domāju, ka tāpat kā man arī daudziem citiem šis pasākums palika ļoti siltās atmiņās. Zemāk šim rakstam pievienoju arī dažas bildes un aprakstus atmiņas atsvaidzināšanai… 🙂
Labās ziņas ir tās, ka esmu nolēmis atjaunot tradīciju un sarīkot Dzimtas mājvietu forumu 2018. Orientējoši – septembra beigās, oktobra sākumā. Turpmākos mēnešus pavadīšu plānojot pasākumu, lai mūsu domubiedru kopāsanākšana būtu tikpat pacilājoša kā toreiz. Mums noteikti izdosies! 😉
Un, ja Tev ir idejas, tad nāc talkā un palīdzi radīt šo pasākumu! Gaidīšu ziņu! 😉
Artūrs
Par pasākumu 2013. gadā:
Skaitliski nebijām daudz – pirmajā dienā (kas bija piektdienas vakars) piedalījās tikai kādi desmit dalībnieki, otrajā dienā pievienojās vēl kādi 40, trešajā dienā bijām kādi 30, tādējādi veidojot nelielu, bet draudzīgu kolektīvu – kopskaitā ap 60 dažādu vecumu, profesiju un tautību cilvēki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.
Pirmais vakars aizritēja diskusijās pie tējas tases, ko noslēdza dziesmas un ģitāras muzikālais pavadījums – mākslinieciski radošajā pasaku mājas Undīne gaisotnē. Otrajā dienā norisinājās foruma galvenā daļa ar prezentācijām, diskusijām un intensīvu pieredzes apmaiņu. Iepazināmies ar slaveno Findhorn ekociematu, jaunajiem Latvijas ekociematu projektiem Gaismas Dārzi un Ainavciems, klausījāmies stāstus par to, kā lietuvieši ar neatlaidīgu darbu pārvērtuši pamestu lauku ciematu par plaukstošu dzimtas mājvietu ekociematu hektāru pēc hektāra, uzzinājām par laimes skolas īpašo koncepciju utt.Pusdienās sēdāmies pie veģetārā kopgalda, bet vakarā gājām peldēties, dejot un spēlēt rotaļas pie jūras. Daži drosmīgi dalībnieki silto nakti izvēlējās pārnakšņot zem spožajām zvaigznēm jūrmalas kāpās… Savukārt trešajā dienā no sirds atpūtāmies un ciešāk sapazināmies Iepazīšanās festivālā, kur katrs varēja iepazīties gan ar jauniem draugiem, jauniem domubiedriem, nākotnes kaimiņiem un arī, iespējams, savu otro pusīti. Mētājām lidojošo šķīvīti, peldējāmies, sauļojāmies, spēlējām jautras spēles, kas māca uzticēties vienam otram, mācījāmies akrobātisko jogu un nedaudz diskutējām par attiecību jautājumiem. Dienas noslēgumā gājām izrādīt mūsu igauņu viesiem Jomas ielu, kur esošajā Skanošo ciedru veikaliņā nobaudījām ciedru riekstu un ogu kokteili. Uzkāpām Dzintaru Mežaparka skatu tornī un konstatējām, ka pilsēta patiesībā izskatās pēc liela meža…. Savukārt atpakaļceļā Skanošo ciedru veikaliņa īpašnieks mūs visus laipni uzcienāja ar spēcinošo Ivana tēju (ugunspuķu tēja), lai mums pietiktu spēks mērot vairākus kilometrus garo ceļu līdz Undīnei.