Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir mājvietas, kurās ģimenes apzināti veido savu laimīgo nākotni. Tās ir mājvietas, kurās katrs kociņš tiek stādīts ar mīlestību un tālredzīgu domu – lai it viss sniegtu prieku un labklājību bērniem un bērnu bērniem, kuri šeit dzīvos paaudzēm ilgi – senču iekoptā paradīzes stūrītī, mīlestības telpā,..
Šādās mājvietās jau dzīvo desmitiem ģimeņu, kuras vēlas dalīties savā pieredzē, lai iedvesmotu citus. Vēl vairāk ģimeņu ir tādu, kuras vēl tikai smeļas pieredzi, zināšanas un iedvesmu, lai kādu dienu uzsāktu dzimtas mājvietas veidošanu… Un ļoti daudziem cilvēkiem vēl nav pat ģimenes, bet ir sapnis un tiekšanās atrast draugus, domubiedrus un dzīvesbiedru, ar kuru kopā īstenot laimīgas dzīves tēlu… šie cilvēki tad arī bija Dzimtas mājvietu foruma dalībnieki.
Skaitliski nebijām daudz – pirmajā dienā (kas bija piektdienas vakars) piedalījās tikai kādi desmit dalībnieki, otrajā dienā pievienojās vēl kādi 40, trešajā dienā bijām kādi 30, tādējādi veidojot nelielu, bet draudzīgu kolektīvu – kopskaitā ap 60 dažādu vecumu, profesiju un tautību cilvēki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.
Pirmais vakars aizritēja diskusijās pie tējas tases, ko noslēdza dziesmas un ģitāras muzikālais pavadījums – mākslinieciski radošajā pasaku mājas Undīne gaisotnē. Otrajā dienā norisinājās foruma galvenā daļa ar prezentācijām, diskusijām un intensīvu pieredzes apmaiņu. Iepazināmies ar slaveno Findhorn ekociematu, jaunajiem Latvijas ekociematu projektiem Gaismas Dārzi un Ainavciems, klausījāmies stāstus par to, kā lietuvieši ar neatlaidīgu darbu pārvērtuši pamestu lauku ciematu par plaukstošu dzimtas mājvietu ekociematu hektāru pēc hektāra, uzzinājām par laimes skolas īpašo koncepciju utt.
Pusdienās sēdāmies pie veģetārā kopgalda, bet vakarā gājām peldēties, dejot un spēlēt rotaļas pie jūras. Daži drosmīgi dalībnieki silto nakti izvēlējās pārnakšņot zem spožajām zvaigznēm jūrmalas kāpās… Savukārt trešajā dienā no sirds atpūtāmies un ciešāk sapazināmies Iepazīšanās festivālā, kur katrs varēja iepazīties gan ar jauniem draugiem, jauniem domubiedriem, nākotnes kaimiņiem un arī, iespējams, savu otro pusīti. Mētājām lidojošo šķīvīti, peldējāmies, sauļojāmies, spēlējām jautras spēles, kas māca uzticēties vienam otram, mācījāmies akrobātisko jogu un nedaudz diskutējām par attiecību jautājumiem. Dienas noslēgumā gājām izrādīt mūsu igauņu viesiem Jomas ielu, kur esošajā Skanošo ciedru veikaliņā nobaudījām ciedru riekstu un ogu kokteili. Uzkāpām Dzintaru Mežaparka skatu tornī un konstatējām, ka pilsēta patiesībā izskatās pēc liela meža…. Savukārt atpakaļceļā Skanošo ciedru veikaliņa īpašnieks mūs visus laipni uzcienāja ar spēcinošo Ivana tēju (ugunspuķu tēja), lai mums pietiktu spēks mērot vairākus kilometrus garo ceļu līdz Undīnei.
Nedēļas nogale aizritēja kā jauks sapnis – šķiet, ka forums tapa par visiem sajūtamu mīlestības telpu… Iespējams, šo sajūtu radīt palīdzēja pirms gada stādītie un tagad braši augošie ciedriņi Undīnes mājas pakājē.
Šis bija jau otrais lielais Dzimtas mājvietu forums Latvijā, tāpēc varam cerēt, ka ir dzimusi ikgadēja forumu tradīcija – tiksimies nākamgad atkal!
Liels paldies visiem, kas piedalījās un organizēja – jo īpaši Aigaram Rubiķim, Svetlanai Čertovai, Maksimam Salejevam, Artūram Polim, Ingum Zālītim un Priit Kangur.
Priit Kangur fotogaleriju skatiet šeit: https://plus.google.com/photos/115062436512094049993/albums/5908641765616140129
Anastasija.lv 
One Comment Add yours