Dzimtas mājvietu ciemats “Ausma”

Aicinu visus izteikt savu viedokli, komentārus, kritiku, lai projekta rezultāts būtu pēc iespējas labāks.

Ginta

Projekts „Dzimtas mājvietu ciemats “Ausma””

Projekta mērķi

1. Nodrošināt ciemata iedzīvotājiem visu dzīvei nepieciešamo. Palielināt tā iedzīvotāju labklājību, apmierinātību ar dzīvi, dzīvesprieku.

2. Uzlabot ekonomiskos rādītājus(sekmēt Latvijas ekonomisko neatkarību):

1)samazināt bezdarba līmeni valstī,

2)samazināt inflāciju,

3)palielināt Iekšzemes un Nacionālo kopproduktu,

5)samazināt pārtikas importu valstī, līdz ar to – kopējo importa apjomu, ar laiku palielināt eksportu,

6)dot iespēju Latvijas valdībai dzēst parādu ārvalstu fondiem.

3. Uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju:

1)palielināt dzimstību un iedzīvotāju mūža ilgumu(uzlabot viņu veselību, nodrošinot veselīgai, pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamos apstākļus).

2)samazināt emigrāciju, mudināt ārzemes esošos latviešus atgriezties dzimtenē.

4.samazināt noziedzības līmeni Latvijā.

5.uzlabot Latvijas ekoloģisko situāciju, palielināt putnu un dzīvnieku daudzveidību.

6.uzlabot politisko situāciju valstī:

1)uzlabot tautas attieksmi pret valdību,

2)palielināt vēlētāju aktivitāti,

3)uzlabot valdības darbības efektivitāti, tās dalībnieku pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ja šādus ekociematus pakāpeniski izveidotu visā Latvijas teritorijā, Latvija kļūtu par ekonomiski neatkarīgu, plaukstošu, latvisku valsti, kurā dzīvotu laimīgi cilvēki. Latvijas iedzīvotāji sāktu cienīt savus valdības vadītājus un politiķus.

Projekta apraksts

Kas ir Dzimtas mājvietu ciemats “Ausma”?

Dzimtas mājvietu ciemats ir ekociemats, kur katrs, kas vēlas, var iegūt savā īpašuma  1 ha Dzimtas mājvietas ierīkošanai (ar mantošanas tiesībām) un, ja izjūt tādu vajadzību, 1 ha – meža platības, kas nodota Dzimtas mājvietas īpašnieka (turpmāk – ciemata iedzīvotāja vai vienas ciemata ģimenes) kopšanā.

Kas ir Dzimtas mājvieta?

Dzimtas mājvieta – 1 ha zemes, kas atrodas cilvēka īpašumā ar mantošanas tiesībām, uz kura tiek veidota cilvēkam psiholoģiski labvēlīga vieta. Šajā platībā izvietots mežs 0,5-0,75 ha apmērā, līdz 200 kvadrātmetrus plašs dīķis, augļu dārzs (kas var būt arī iekļauts meža teritorijā vai saplūst ar to) un sakņu dārzs, iestādīts dzimtas koks – izturīgs, ilgmūžīgs koks, piemēram – ozols vai ciedrs (saukts arī par ciedru priedi), uzbūvēta māja. Var būt arī mājdzīvnieki. Plānojums tiek veidots tā, lai vēlāk stādījumi spētu atjaunoties paši, bez pārliekas cilvēka pieskatīšanas. Zemes gabalā tiek izmantotas tikai bioloģiskas un ekoloģiskas augu aizsardzības un kopšanas metodes.

Ciemata raksturojums:

Ciemata kopējā platība – apmēram 246 ha. No tiem:

1) 100 ha – 300 m plata meža josla. Tās funkcijas – aizsargāt ciemata teritoriju no apkārtējas vides nelabvēlīgās ietekmes (trokšņa. gaisa piesārņojuma u. c.), uzlabot ciemata klimatiskos apstākļus (aizsargāt no sala, aukstajiem vējiem u.c.), kalpot kā daļējam kopējo malkas resursu ieguves (malkā drīkst izmantot tikai kritušos kokus vai kritušos koku zarus) un papildus peļņas avotam (mežā drīkst ogot un sēņot. Savāktas sēnes un ogas var pārdot uzpircējiem, kā arī pārdot to izstrādājumus, kas palikuši pāri no krājumiem).

Katrs Dzimtas mājvietas īpašnieks, ja ir tāda vajadzība, drīkst saņemt īpašumā ar tiesībām nodot mantojumā kādam no bērniem vai citam radiniekam, ja bērnu nav, 1 ha no ciematu ietverošā meža, ievērojot pāris tā labvēlīgas pastāvēšanas nosacījumus:

1.no meža teritorijā esošajiem kokiem malkā izmanto tikai kritušos vai sausos, jau vairākus gadus nelapojošos kokus un to zarus, kā arī dzīvu koku vēja vai sniega ietekmē kritušos zarus. Ja krīzes gadījumā nepieciešams izmantot dzīvus kokus, tūlīt (tuvākās nedēļas laikā) to vietā jāiestāda jauni (viens jauns koks viena nocirstā vietā). Iestādītos kokus nedrīkst izmantot malkai vismaz 25 gadus.

2.drīkst izmantot visus piešķirtajā meža gabalā esošos ēdamo un ārstniecības augu resursus gan paša vajadzībām, gan papildus peļņas ieguvei, kā arī stādīt mežā visus meža biotopam piemērotos augus, ja tas netraucē jau esošajiem augiem.

3.meža dzīvnieku un putnu mītnes un dzīves ritms jāsaglabā neskarts, lai cilvēka darbības ietekme būtu tikai pozitīva vai neitrāla.

Kopā Dzimtas mājvietas īpašnieks, ja vēlas, var iegūt īpašumā 2 ha zemes – 1 ha Dzimtas mājvietas veidošanai un apdzīvošanai, un 1 ha meža papildus resursu saprātīgai ieguvei.

2) 107 ha – individuālo Dzimtas mājvietu teritorija (1 Dzimtas mājvieta – 1 ha, kopā 100 ha) un to atdalošo ceļu (platums – 3 m) sistēma (kopplatība – 7 ha). Ceļu atrašanās vieta tiks atrasta, šo platību sadalot 103*103 m2 jeb apmēram 1, 06 ha lielos kvadrātos. Atlikušo apmēram 1 ha sastāda ceļš pa Dzimtas mājvietu teritorijas perimetru. Ceļi atradīsies uz dalījuma līnijām tā, lai dalījuma līnijas būtu tiem pa vidu. Teritorija, kas no kvadrāta nav ceļš, būs Dzimtas mājvietas hektārs. Ceļu ieteicams veidot ievērojot vairākus aspektus – lai pa to varētu izbraukt vieglā mašīna un vieglā tehnika vai mazāka kravas mašīna, ja tā nepieciešama dīķa rakšanas vai mājas būves darbos; lai tas būtu viegli izbraucams dažādos laikapstākļos, arī ziemā, lai ceļa segums nesaceltu putekļus un neprasītu pārāk biežu labošanu, ņemot vērā, ka tam blakus augs koki un krūmi.

3)atlikušie 39 ha – ciemata sabiedriskās un kultūras dzīves centrs apvienojumā ar zirgu ganībām, siena pļavu un nelielu bišu dravu, kas ietverts iedzīvotāju un tūristu atpūtas un izglītības iespējām paredzētajā dendroloģiskajā parkā, kurā aug Latvijā un ciemata reģionā patstāvīgi dzīvotspējīgas koku, krūmu un lakstaugu sugas. No vīteņaugiem paredzēts izveidot labirintu, kura ejas būtu veidotas no tiem apaudzēta karkasa. Tas varētu būt netālu no bērnu laukuma. Ēkas un plānojums paredzēts pēc ekoarhitektūras principiem. Paredzēta skola ciemata bērniem ar sporta laukumu un sporta namu ziemai un dīķi peldēm pēc sporta stundām siltā laikā. Tai blakus – kultūras un mākslas skola ar brīvdabas klasēm siltām un patīkamām dienām, kur būs iespēja apgūt dažādus amatniecības un rokdarbu veidus no dabas materiāliem – adīšanu, šūšanu, rotaslietu darināšanu, grozu pīšanu, nelielus darbus ar koku, tautas tērpu vai to elementu darināšanu, aušanu, audumu apgleznošanu ar augu krāsām, dzijas vērpšanu un citus. Pie skolām – neliels dārziņš, kurā iespējams apgūt permakultūru un dabai draudzīgu lauksaimniecību, piedaloties puķu, krūmu, dārzeņu, garšaugu audzēšanā. Drusku tālāk no tā – bērnu rotaļu laukums ar alpīnisma trasi starp kokiem un alpīnisma sienu.

Paredzēts arī medicīnas centrs un veikals ciemata iedzīvotājiem. Medicīnas centrā jābūt pieejamai pirmajai palīdzībai un ārstniecības augu pārzinātājam ar tējām, ja kādam no skolēniem vai ciematu apmeklējošiem tūristiem paliek slikti. Veikalā ciemata iedzīvotājiem būs iespēja tirgoties, iegūt preces vai pakalpojumus no citiem iedzīvotājiem par ciemata vietējo valūtu, kas balstās uz lokālās maiņas tirdzniecības sistēmu (sīkāk skatīt lapā http://www.lets.savadak.lv/).

Daļu no šo 39 hektāru platības paredzēts veltīt ciemata iedzīvotāju finansiālā nodrošinājuma ieguvei. Tajā būs:

1. neliela zirgaudzētava ar 2-3 zirgiem, kas sevī ietver stalli, ziemas treniņzāli un aploku. Zirgu audzināšana un trenēšana paredzēta pēc dabiskās zirgkopības (Natural horsemanship) principiem, kas balstās uz saskarsmi un vadīšanu bez vardarbības, ar izpratni par zirga psiholoģiju un ķermeņa valodas izmantošanu.

2. zirgu taka, pa kuru būs iespēja veikt izjādes ar zirgiem gan iesācējiem – bērniem un pieaugušajiem, gan profesionāļiem.

3. neliela bišu drava ar medus augu pārsvaru tās tuvumā.

4. viesu māja ar latviešu tradicionālo pirti. Netālu no viesu mājas paredzēta telšu vieta ar piknika vietu pie ūdens. Pirtij blakus pirts dīķis, kas kopā ar pirti norobežots no ziņkārīgo skatieniem ar koku un krūmu blīvākiem stādījumiem vai dzīvžogu.

5. kafejnīca/restorāns, kura ēdienkartē būs gan veģetāriešiem, gan svaigēdājiem paredzēti ēdieni. To izgatavošanā paredzēts izmantot produkciju no Dzimtas mājvietām, kas būs audzēta(iegūta) ar mīlestību un bioloģiskām/ekoloģiskām metodēm. Ēdienkarte katru dienu nedaudz mainīsies atkarībā no izejvielu pieejamības.

6. tirdziņš no vairākiem veikaliņiem, kurā būs iespējams iegādāties ciemata iedzīvotāju izgatavotus suvenīrus, nelielus amatniecības un rokdarbu izstrādājumus, kādu pītu grozu, pašu rokām darinātus apģērbus, floristikas izstrādājumus un ziedus, Dzimtas mājvietās audzētus augļus un dārzeņus, pienu, medu, ciemata iedzīvotāju gatavotu dabisko kosmētiku un ķermeņa kopšanas līdzekļus. Ar laiku (kad būs nostabilizējušies ciemata saražoto augļu dārzeņu un pārtikas produktu apjomi) iespējama sadarbība ar ekoveikaliem.

7.stādu un sēklu bāze. Tajā pārdotās sēklas būs pašu vāktas no stabilām un ražīgām šķirnēm. Būs iespējams iegādāties arī koku un krūmu, kā arī dārzeņu, garšaugu, ārstniecības un puķu stādus. Koku un krūmu stādus var iegūt, veicot Dzimtas mājvietu  un meža kopšanu. Visas koku un krūmu atvases, kā arī sējeņus, kas izauguši neparedzētā vietā, ir iespējams izrakt, iestādīt podiņos vai nosegt sakņu sistēmu un pārdot. Tas ir krietni racionālāk(saprātīgāk), nekā atvases pļaut, sējeņus ravēt vai veikt kopšanas cirtes. Puķu stādus var iegūt, veicot puķu stādījumu kopšanu un atbrīvošanu no puķu sugām, kas ieviesušās neparedzētā vietā kā kultūrnezāles. Galvenais ciemata iedzīvotāju ienākumu avots.

Kā kļūt par ciemata iedzīvotāju?

Par ciemata iedzīvotāju var kļūt jebkurš Latvijas pilsonis individuāli vai ar savu ģimeni, ja:

1) viņš vēlas veidot Dzimtas mājvietu,

2) viņš atbalsta un piekrīt Dzimtas mājvietas idejai,

3) viņam patīk ciemats kā potenciālā dzīvesvieta gan pēc atrašanās vietas, gan – klimatiskajiem apstākļiem,

4) viņam ir labas vai draudzīgas attiecības ar jau esošajiem ciemata iedzīvotājiem.

Lielākas iespējas kļūt par Dzimtas mājvietas īpašnieku ir tam, kas:

1)līdz zemes saņemšanas brīdim ir nomaksājis visus kredītus, atbrīvojies no finansiālām saistībām ar bankām.

2)pirms zemes ņemšanas īpašumā ir izveidojis Dzimtas mājvietas ainavas plānu, zīmējumu vai skici.

Drusku citādāk par Dzimtas mājvietas iedzīvotāju var kļūt bērni no bērnunamiem, kuriem nav zināmi vecāki. Bērniem no bērnunamiem ir iespēja kļūt par ciemata iedzīvotāju ar atvieglotu 2. nosacījumu, sākot no 7 gadu vecuma.

Deputātam ir vēl 1 nosacījums:

5) pakāpeniski, atbilstoši savām iespējām, sekmēt un atbalstīt Dzimtas mājvietu ciematu veidošanu pārējā Latvijas teritorijā. Ciemata iedzīvotāju struktūra

Ciemata iedzīvotāju struktūra(1 procents – viens Dzimta mājvietas īpašnieks – ciemata iedzīvotājs ar vai bez ģimenes): 1) 2-5% – bērni no bērnunamiem, kuriem nav zināmi vecāki,

2) 2-5% – trūcīgie pensionāri, kas palikuši bez apgādnieka,

3) 89-99% – dažādu profesiju un vecuma cilvēki,

4) 1% – politiskais darbinieks jeb deputāts un viņa ģimene.

Ciemata iedzīvotāju draudzīgas un saskanīgas dzīves priekšnosacījumi.

Ciemata iedzīvotāju tiesības:

1) saglabāt savā īpašumā viņam piešķirto zemi līdz mūža beigām un nodot to mantojumā kādam no saviem bērniem vai citam radiniekam, ja bērnu nav vai tie jau izveidojuši savu Dzimtas mājvietu citā vietā,

2) izmantot gandrīz visas savas īpašumtiesības, izņemot tiesības zemi pārdot,

3) piekopt sev pierasto dzīvesveidu savas Dzimtas mājvietas teritorijā,

4) piekopt sev pierasto veidu, kā uztvert un kontaktēties ar Dievu, cenšoties netraucēt citiem ciemata iedzīvotājiem, respektējot citu iedzīvotāju attieksmi un izturēšanos pret Dievu,

5) veidot savu Dzimtas mājvietu atbilstoši savām iespējām,

6) veidot Dzimtas mājvietu savā dabiskajā tempā un mācīties no paša pieredzes,

7) atbilstoši savām iespējām piedalīties ciemata veidošanā un uzturēšanā ar savām prasmēm un praktisku palīdzību vai materiāli.

Ciemata iedzīvotāja pienākumi:

1) cienīt citu ciemata iedzīvotāju atšķirīgo dzīvesveidu,

2) kaimiņa Dzimtas mājvietas robežu šķērsot tikai pēc viņa uzaicinājuma,

3) savstarpējās nesaskaņas kopējā teritorijā risināt pēc iespējas mierīgi un sarunu ceļā, vēlams, individuāli,

4) ciemata koplietošanas teritorijā atrasties tikai, esot pie skaidras apziņas un saglabājot tajā esošo gaisu pēc iespējas svaigu,

5) vienoties ar blakusesošajiem kaimiņiem, kādā veidā tiks tīrīti (ziemā, no sniega) un, vajadzības gadījumā, izpļauti ceļi starp Dzimtas mājvietām,

6) pēc kopējiem pasākumiem (it īpaši, ja ir to rīkotājs vai dalībnieks) piedalīties pasākuma vietas uzkopšanā, ja nepieciešams,

7) saglabāt ciemata koplietošanas teritoriju kārtīgu un vizuāli pievilcīgu.

Ciemata kopējie noteikumi:

1)ja iedzīvotājs vēlas ierīkot Dzimtas mājvietu, bet nav vēl atradinājies no alkohola un cigarešu lietošanas, to jādara tikai un vienīgi savas Dzimtas mājvietas teritorijā,

2)pēc iespējas jāsamazina neorganisko un dabiski nepārstrādājumus atkritumu(plastmasas, metāla, iepakojumu) apjomu. Ja tādi tomēr rodas, atstāt tos tikai tam nolūkam paredzētajā vietā,

3)ievērot tā pagasta vai rajona, kurā ciemats atrodas, likumus un noteikumus.

Iespējamā Dzimtas mājvietu ciemata atrašanās vieta.

Daugavpils (vai cits, ja šajā nav pieejama zeme) rajonā ārpus pilsētas, bet pietiekami tuvu, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams nokļūt pilsētā un no tās atpakaļ līdz ciematam. Vismaz 100 km attālumā no tuvākā dzelzceļa, šosejas vai rūpnīcām, lai ciemata teritorijā saglabātos pēc iespējas tīrāka un dabiskāka vide.

Šobrīd pieejama ciemata veidošanai nepieciešamā apjomā teritorija tikai vienā Latvijas vietā – Daugavpils rajona Tabores pagasta Budišķu ciemā. Tā ir lauksaimniecības zeme, kuras cena ir 130 000 Ls (0.05 Ls/m2.). No tā 55 ha – mežs ar krūmiem. Tur gan jāskatās, vai kāds zemi jau nav nopircis pirms ekociemata.

Zemes ieguves veidi:

1) Izveido kopējo krājkontu, uzkrāj līdzekļus un zemi nopērk.

2) Pierāda vietējai pašvaldībai, ka projekts ir pašvaldībai izdevīgs.

Ciemata veidotāju un iedzīvotāju iniciatīvas grupa „Ausma”

Aicināti piedalīties visi, kas vēlas veidot savas Dzimtas mājvietas kopā ar draudzīgiem un saprotošiem cilvēkiem.

Grupa paredzēta:

1) Dzimtas mājvietas idejā ieinteresēto cilvēku apzināšanai, potenciālo kaimiņu iepazīšanai un draudzīgu attiecību izveidošanai,

2) projekta darbības, attīstības un realizācijas praktiskai apspriešanai,

3) projekta realizācijas plāna izveidei, apspriešanai un realizēšanai,

4) ciemata plānojuma un infrastruktūras detalizācijai,

5) lai mācītos no citu cilvēku un ciematu veidotāju pieredzes,

6) klupšanas akmeņu novēršanai pirms ciemata izveidošanas,

7) informācijas apmaiņai par Dzimtas mājvietu veidošanu un ar to saistītām tēmām.

Jebkurā gadījumā tiem, kas vēlas panākt rezultātu, jārēķinās, ka tas nav panākams 5 minūtēs.

13 Responses to Dzimtas mājvietu ciemats “Ausma”

  1. ausmasciems says:

    Paldies tam, kurš ievietoja šo rakstu!

  2. Arturo says:

    Autoceļiem jāparedz vismaz 10-15 metru platas joslas. Dzimtas mājvietām nevajag izdalīt 3 m ceļus pa perimetru, bet gan noteikt, ka 1,5 m pa īpašuma perimetru nav apstādāmi, ir visiem brīvi pieejami un ir jātur kārtībā (jāpļauj zāle), tāpēc jāparedz katrai dzimtas mājvietai vismaz 1,3 ha teritorija.
    Likums nosaka, ka ikvienai mājai jābūt sasniedzamai ar ugunsdzēsēju auto!
    100 km attālums no dzelzceļa Latvijā nav iespējams…
    Jābūt noteikumiem par pieļaujamo apbūves intensitāti.
    Mājdzīvnieku turēšanas noteikumiem jābūt definētiem (īpaši par suņiem un kaķiem). Derētu noteikums, ka mājdzīvnieki nedrīkst atrasties tuvāk par 5 m no īpašuma robežas.
    Kā ar centralizētu atkritumu šķirošanu un utilizāciju?
    Īpašumus nedrīkst ieķīlāt.
    Jārēķinās ar dabas koridoriem un biotopiem (ciemats jāplāno uz vietas pēc permakultūras shēmas).

    • ausmasciems says:

      Pieņemsim. Tādā gadījumā var būt nedaudzi galvenie ceļi, pa kuriem var brīvi izmainīties 2 mašīnas vai izbraukt ugunsdzēsēji, bet pārējie (kā, piemēram, mazdārziņu kooperatīvos) ir 3 m plati – tā sauktās līnijas.
      Es gan labprātāk samazinātu ceļiem paredzēto teritoriju ciematā līdz minimumam. Tādā ciematā, kurā es vēlētos dzīvot, automašīnas nav tik ļoti nepieciešamas, jo lielākajai daļai iedzīvotāju ir iespēja gūt peļņu ciemata teritorijā. Automašīnas paredzēts novietot tam speciāli paredzētā autostāvvietā netālu no ciemata ieejas, starp mežu un Dzimtas mājvietu jeb dzīvojamo teritoriju.
      Šāda pieeja automašīnu novietošanai jau tiek lietota vairākās Latvijas pilsētās. Pati to esmu redzējusi Jēkabpilī.
      Katrai Dzimtas mājvietai paredzēta 1 ha liela teritorija. Ceļi ir kopējā teritorija, kuru, tāpat kā citās apdzīvotās vietās, jākopj tam, pie kura īpašuma ceļš atrodas. To būs konkrētāk jādefinē, izstrādājot nākamo projekta pakāpi, kā katra iedzivotāja pienākumu.
      Kādi ir ugundzēsēju mašīnas izmēri, ar kuriem būtu jārēķinās?
      Tātad sanāk, ka mājām Dzimtas mājvietās obligāti jābūt tuvu mājvietas ārpusei, bet ieejai mājvietā jābūt tik lielai, lai varētu iebraukt ugunsdzēsēju mašīna?
      Otrs risinājums ugunsdrošībai – mājas jāceļ ugunsdrošas, lai tās varētu novietot tur hektārā, kur katram individuāli pēc situācijas un iekšējām sajūtām ir nepieciešams.
      Trešais risinājums – katrā mājā jābūt dīķim, kas spēj nodrošināt ar ūdens daudzumu, kas nepieciešams, lai nodzēstu degošu māju vai saimniecības ēkas. Attiecīgi tas nozīmē, ka individuālo māju lielumam ir jābūt tādam, lai ugundzēsības dīķis neatņemtu lieki platību no citiem mērķiem paredzētās hektāra teritorijas.

      • Arturo says:

        Standarta ceļa platība laikam ir 6 m, bet no tā vidus bija kādi 10 vai 15 m uz abām pusēm, kuros neko nedrīkst darīt… Tas gan atkarīgs no katras pašvaldības un galvenā arhitekita… Loģiski, ka jāatstāj vieta arī gājēju celiņiem, inženierkomunikācijām un ziemā nošķūrētajam sniegam…
        Tas vienkārši būtu racionālāk, ja starp īpašumiem nebūtu kopējās teritorijas… (lētāk un juridiski vienkāršāk). Autoceļi gan varētu būt kopīpašumā.
        Māja var būt ugunsdroša un blakus dīķis, bet ugunsdzēsējiem tāpat jāvar piebraukt…

  3. ausmasciems says:

    Par “noteikumiem par pieļaujamo apbūves intensitāti” padomāšu. Vai tu varētu pateikt, kā tā tiek raksturota vai noteikta?
    Mājdzīvnieku turēšanas noteikumam piekrītu. Arī par centralizētu atkritumu utilizāciju un šķirošanu, un to, ka īpašumus nedrīkst ieķīlāt (pirms tam gan tas nebija ienācis prātā).
    Jebkurā gadījumā tipveida plāna izstrāde krietni palīdz, veidojot ciemata plānu pēc reālās situācijas, jo ir skaidra ciemata plānojums koncepcija.
    Varētu precīzāk paskaidrot, kas ir dabas koridori?

    • Arturo says:

      Apbūvējamo platību izsaka procentos. Bet vēl jau jānosaka arī pieļaujamais stāvu skaits.
      Dabas koridori ir neskartās dabas zonas (meži), pa kuriem var pārvietoties dzīvnieki. Piemēram, diviem mežiem jābūt savienotiem ar šādu koridoru.

  4. ausmasciems says:

    Vispār man šībrīža doma ir tāda – kamēr tiks pabeigts konkrēti Dzimtas mājvietu ciemata “Ausma” tipveida projekts, citiem cilvēkiem, sekojot tam, kā tas veidojas, būs iespēja paņemt no saprastās un apdomātās informācijas to, kas viņam liekas pareizi un racionāli, lai, ja ir tāda vēlēšanās, izveidotu tādas pašas domas, bet drusku citādāku ciematu.
    Visu laiku cenšos veidot ciematu tādu, lai man arī patiktu tur dzīvot, tāpēc cenšos pēc iespējas saglabāt sākotnējo ideju.
    P.s. Te runā Ginta.

  5. zirgs says:

    skaista ideja.
    tik, ja visu grib pavisam dabiski, tad zirgus stallī turēt nevajadzētu. pietiktu tikai ar nojumi, kurā viņi pēc pašu vēlēšanās var patverties no vēja.
    par zirgu turēšanu maksimāli pietuvinātu to dabiskajiem apstākļiem iesaku konsultēties ar Dabaszirgu saimnieci Līgu
    http://www.dabaszirgi.lv/

  6. Ņemšu vērā. Paldies vēlreiz!

  7. Inga says:

    Labdien! Jauka ideja! Es sāku meklēt sev kādu zemes hektāru turpat Tabores pagastā! Tagad parādās alternatīva. Vēlos piebiedroties Jūsu pulciņam. Cik cilvēki jau pieteicās Ausmas projektam?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: