20. maija tikšanās

Satikāmies!

Ierados, kad pulciņš domubiedru jau sildījās maijā saulītē Ikšķiles estrādē. Sagaidījām pārējos domubiedrus un pēc pulksten 12 izlēmām, ka jāiet meklēt ēna uz Daugavas pusi. Atstājām zīmīti tiem, kuri ierastos vēlāk, ka esam pārcēlušies pie upes, kur izrādījās nav nekādas ēnas, tikai betona apmale. Ne tā labākā vieta. Lejā bija neliela pļaviņa, kur koki meta ēnu. Tur arī sasēdāmies zālītē.

Vispirms mūs visus apsveica Māris Ķirsis, ar to, ka Anastasijas idejas saprot cilvēki ar inteliģences līmeni virs vidējā… jo ar saviem līdzšinējiem meklējumiem mēs šo sapratni esam nopelnījuši! Mēs ar to varam lepoties…
Tā kā laiks negaida, tad interesenti varēja braukt apskatīt māju, ko turpat netālu būvē Jānis Smelters no salmu ķīpām un apmet ar māliem.

Pārējie turpinājām iepazīties, lai citi zinātu ar ko katrs nodarbojas un kas interesē.
Marks pastāstīja par projektiem, kuros aicināja piedalīties arī citus:

internetā par Anastasija.org un Dabīgs.lv;
bardu koncertu cikla rīkošana ne vasaras sezonā;
semināru rīkošana par celtniecību ar iespēju jau šovasar piedalīties kleķa mājas celtniecībā, iespējams, arī zemnīcas un salmu mājas celtniecībā.

Risinājām sirsnīgas sarunas par to, kā katrs izprot Anastasijas sapni, kā katrs cenšas piepildīt un realizēt savas idejas, kas mūs satrauc, ir aktuāls un par skatījumu uz dažādām lietām un dzīvi. Šī dalīšanās ar citiem padarīja sarunas tik saistošas un interesantas. Varēja just, savstarpēju uzticēšanos.

Lielākā daļa bijām no pilsētām (Rīgas, Liepājas, Ogres, Bauskas, Dobeles, Jelgavas), kam nav vēl sava dzimtas mājvieta, tādēļ čubinājāmies pa zālīti – cits glāstīja, cits košļāja, cits ap pirkstu tina… Tā nu esam noilgojušies pēc dabas pieskārieniem…
Arī Ināra Kaļiņina noilgojusies pēc savas zemes, un noskatītajā vietā mēdz ieķerties zālē un teikt, lai zeme gaida viņu un netiek pārdota citiem!
Runājām par sapņiem, par skolu, daži stāstīja kā sajutuši Dievu un kontaktu ar Viņu. Interesants bija Līgas Baumanes stāsts, kad, kā bērns viņa sadusmojusies uz Dievu. Tad lūdzot piedošanu pinusi vainadziņu no dažādiem pļavas ziediem, ko Viņam uzdāvināt, uzkarot to koka zarā. Un Viņš pieņēma atvainošanos, jo pēc brīža vainadziņš pazudis.
Ingūna Šternberga stāstīja par āderēm, par to ietekmi uz cilvēku. Pirms mājas būvniecības ir jāzina, kur un kādas āderes atrados un cik kaitīgas tās ir.
Nobeigumā Māris Graudiņš lasīja savu dzeju, ko uzrakstījis iedvesmojoties pēc V. Megrē grāmatu „Skanošais ciedrs” izlasīšanas. Inese Fedorovska nospēlēja divus Baha menuetus uz vijoles un Marka sieva nodziedāja Sergeja Ņikolajeva bardu dziesmu „Где рассветы встают”.
Atgriežoties pie estrādes Marks parādīja, ka ar Fokina plakangriezni var gan kaplēt, gan pļaut zāli, kā arī veidot vadziņas un veikt daudzus citus zemes apstrādes darbus.
Visi, protams, izteica vēlmi satikties vēlreiz. Uz nākamo tikšanos savā hektārā zemes Baldonē uzaicināja Ingūna.
Prieks, ka bija ieradušies arī tādi, kas nav lasījuši Vladimira Megrē grāmatas. Vienkārši kādam līdzi. Un mūsu sarunas radīja vēlmi izlasīt grāmatas „Skanošais ciedrs” un pievienoties mūsu pulkam.
Satiekot visus zem klajas debess, sajutu, ka mēs tomēr esam spēks. Un liels varens spēks! Mēs esam daudz, jo Visumā ir jau šī jaunā programma un ir saikne, kas palīdz sajust arī pārējos, kas satiekas un rīkojas gan Krievijā, gan Baltkrievijā, gan Ukrainā un visā plašajā pasaulē.

Vineta Vīksna

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: